Grīziņkalna stikla fabrika, kas darbojās Rīgā kopš 1927. gada, ir viens no vēsturiski nozīmīgākajiem stikla ražošanas centriem Latvijas galvaspilsētā. Sākotnēji uzņēmums darbojās zem nosaukuma Fēnikss (vēlāk Neo‑Fēnikss), un tajā strādāja aptuveni 30 darbinieku, galvenokārt ražojot piena un alkoholisko dzērienu pudeles. Ražošana bija ierobežota, tomēr kompānija pakāpeniski paplašināja produkcijas sortimentu, sākot ražot arī glāzes spirtam, vīnam un citiem dzērieniem, kas iezīmēja tās attīstību no nelielas darbnīcas līdz rūpnieciskai ražošanai. Rūpnīcas atrašanās vieta bija Grīziņkalna un Pērnavas ielas rajonā, Narvas ielā 2, kas bija daļa no plašākas industriālas zonas Rīgā.
Pēc Otrā pasaules kara uzņēmums tika pārdēvēts par fabriku Komunārs, kas padomju periodā kļuva par nozīmīgu stikla ražošanas objektu, nodarbinot līdz 600 strādniekiem un paplašinot ražotni ar gaismas ķermeņu izgatavošanu no 1957. gada. 1971. gadā rūpnīca tika integrēta ražošanas apvienībā Latvijas stikls, kas savienoja vairākus stikla uzņēmumus padomju ekonomikā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā rūpnīca turpināja darbu kā akciju sabiedrība A/S Grīziņkalns, specializējoties stikla un dekoratīvā stikla izstrādājumos, tostarp opāla stikla abažūros un citos dizaina priekšmetos. Ražošana sasniedza vairāk nekā 22 000 izstrādājumu mēnesī, no kuriem liela daļa tika eksportēta uz Rietumeiropas tirgiem. Tomēr pieaugošās energoresursu cenas un konkurence no lētā Ķīnas importa lika rūpnīcai 2007. gadā apturēt lielāko daļu ražošanas. Vēlāk tika mēģināts atjaunot darbību, koncentrējoties uz ekskluzīviem stikla mākslas izstrādājumiem un dizaina precēm.
Grīziņkalna stikla rūpnīcas vēsture atspoguļo Latvijas stikla rūpniecības attīstību 20. gadsimtā, izjūtot gan industrializācijas, gan tirgus pāreju ietekmi, un tās mantojums turpinās eksponātos un stikla tradīciju saglabāšanā Rīgā.
Atsauces: