Gleznotāja
Mākslas zinātnieks Alksejs Osmanis uzsver, ka 1982. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistarklasi beigušie mākslinieki ierindojas kā šī laika galvenie Latvijas tēlotājmākslas tendenču veidotāji un attīstītāji. Sandra Krastiņa ir viena no šiem māksliniekiem. Krastiņas gleznās formas sākumā ir tīri kvadrātiskas, bet laika gaitā kļūst izstieptākas gan rāmjos, gan figurālo tēlu atveidojumos. Tematiski māksliniece pieturas pie figurālā žanra, tomēr ievērojama ir arī abstrakcija un ainavas nozīme. Pati māksliniece izsakās: “Zemes plakne ir viena telpa, debesis – otra. Plakne pret plakni. Kā starp šīm divām nosacītajām plaknēm veidojas cilvēks, kāda ir viņa vieta.”
Krastiņas gleznām piemīt aktīva un uzirdīta faktūra, krāsu gammas dažādība, kas aptver amplitūdu no spilgtiem toņiem līdz pilnīgam ahromātismam, pasaules atspoguļojums gan reālistiskā atveidā, gan arī figurālo elementu saplūdumā, kas mijas ar abstrakcijā balstītu ekspresiju.
Sandra Krastiņa 1976. gadā absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, bet 1982. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu profesora Induļa Zariņa vadībā. S. Krastiņa papildināja māksliniecisko izglītību Eduarda Kalniņa vadītajā Mākslas akadēmijas radošajā darbnīcā Rīgā no 1982. līdz 1986. gadam. 1987. gadā Sandra Krastiņa ar radošo komandu saņēma “Lielā Kristapa” apbalvojumu nominācijā “Labākā animācijas filma” par filmu “Bruņurupuču”, kā arī 2012. gadā bija Purvīša balvas nominante par personālizstādi “Pirmdiena. Otrdiena. Trešdiena. Ceturtdiena. Un nakts…”. 2018. gadā Sandra Krastiņa tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.