BALTGAILIS Kārlis

(1893 - 1979)

 

Gleznotājs Kārlis Baltgailis ir dzimis 1893 .gada 27. martā Cēsu apriņķa Gatartas pagastā.

Mācījies Jāņa Rozentāla studijā (1906 – 1907) un Ata Ķeniņa zēnu reālskolā, kurā tolaik par skolotājiem strādāja daudzi latviešu kultūras darbinieki. Tur zīmēšanu apguvis pie Jūlija Madernieka (1907 – 1911). No 1911. līdz 1917. gadam izglītojies Penzas mākslas skolā.

Kārlis Baltgailis savā daiļradē ir risinājis galvenokārt strēlnieku tēmu un ir uzskatāms par Jēkaba Kazaka un Jāzepa Grosvalda tematisko interešu turpinātāju. Epizodiski pievērsies arī citām tēmām – dažādiem lauku darbu sižetiem, attēlojot labības vācējus, celmu lauzējus, kartupeļu racējus, zvejniekus un plostniekus, gleznojisarī ziedus un ainavas pelēcīgā kolorītā.

Aktīvākais posms Baltgaiļa daiļradē bija 30. gadi, kad mākslā parādījās viņa briedums, profesionalitāte, izkristalizējās formu valoda un stilistiskie līdzekļi. Mākslinieks izmantoja lielus dekoratīvus laukumus, kas mijiedarbojās ar ekspresīvu līniju ritmu. Parādījās zilpelēkais kolorīts, kas kļuva par Baltgaiļa darbiem raksturīgu pazīmi. Šajā laikā mākslinieka tēmu loks sašaurinājās, kā galvenos tematiskos virzienus iezīmējot trīs – strēlniekus, ainavas un lauku darbus.

1944. gadā, pēc vācu un padomju armijas kaujām par Jelgavu, pilsēta tika atstāta drupās. Baltgaili šie notikumi skāra īpaši traģiski, jo pēc ugunsgrēka viņa dzīvoklī un darbnīcā krāsmatās pazuda gandrīz viss 30 gadu darbs – skices, gleznas, zīmējumi, arī par dažādiem māksliniekiem savāktie materiāli. Pēc 2. pasaules kara daļa zudušo gleznojumu tika atjaunoti, balstoties uz atmiņu. Ap1940. gadu un mūža nogalē Baltgailis ir pievērsies arī Bībeles sižetiem. Strādājis galvenokārt temperā, arī akvareļglezniecībā.

Kārlis Baltgailis ir aktīvi piedalījies mākslas dzīvē, veicis lielu mākslas popularizēšanas darbu un bijis arī aktīvs mākslas norišu apskatnieksun kritiķis. Bijis „Zaļās vārnas” aktīvs biedrs un valdes priekšsēdētājs kopš 1926. gada, Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1945.gada (izslēgts 1950. gadā un atjaunots 1958. gadā).

Liela nozīme ir Baltgaiļa pedagoģiskajai darbībai – viņš ir strādājis par skolotāju Cēsu arodskolā un sieviešu ģimnāzijā (1920 – 1922), bijis zīmēšanas un mākslas vēstures pedagogs Jelgavas skolotāju institūtā (1922 – 1944), strādājis Cēsu skolotāju institūtā (1945 – 1950) un Cēsu 2. vidusskolā (1945 – 1956). Baltgailis ir piedalījies izstādēs kopš 1913. gada, sarīkojis personālizstādes Jelgavā (1923, 1939), Rīgā (1964) un Cēsīs (1978).

Kārlis Baltgailis ir miris 1979. gada 15. februārī Cēsīs.

Izmantotā literatūra:

Pelše S. Figuratīvisma pastiprināšanās modernistu mākslā un tradicionālisma ekspansija. 1925–1934 // Latvijas mākslas vēsture V. Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods 1915–1940 / Sast. E.Kļaviņš. – Jelgava: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2016. – 240.-242. lpp

Pūtele A. Ceļā uz monogrāfiju par Kārli Baltgaili // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2019. – Nr.22. – 40.–58.lpp