PETROVS Aleksandrs

PETROVS Aleksandrs

(1874 - 1956)

Gleznojis galvenokārt Valmieru un tās apkārtnes ainavas, kā arī jūru. Strādāja eļļas tehnikā, bet 1920.gados arī ar pasteli. Savā glezniecībā viņš tēlo mierīgu, līdzsvarotu noskaņu.

Mākslinieks sadraudzējies un visu mūžu uzturējis kontaktus ar latviešu grafiķi Teodoru Ūderu, kurš viņu arī uzaicinājis atbraukt uz Latviju, kur Aleksandrs Petrovs palicis dzīvot Valmierā (1907).

Aleksandrs Petrovs dzimis 1874.gada 23.decembrī Voroņežas guberņā, Krievijā.

Glezniecības pamatus apguvis L. Dmitrijeva-Kavkazska mākslas studijā Pēterburgā (ap 1896–1901), vēlāk papildinājies Itālijā (1901–1902) un Minhenē (1905).

Izstādēs piedalīties no 1909.gadā (Pēterburgā), Latvijā pirmā viņa dalība izstādē notiek 1913.gadā.

Aleksandrs Petrovs bijis Neatkarīgo Mākslinieku vienības biedrs (1922–1940), piedalījies tās izstādēs. Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedrs no 1945.gada.

Paralēli radošajai darbībai strādājis arī par pedagogu Valmieras ģimnāzijā un komercskolā.

Aleksandrs Petrovs ir miris 1956.gada 17.aprīlī Valmierā.