VĪKA Hilda

(1897 - 1963)

Gleznotāja, literāte

 

Hilda Vīka piedzima 1897. gadā liķieru rūpnīcas strādnieka ģimenē. Mācījusies vācu meiteņu amatniecības skolā Rīgā (1908-1914). 1. pasaules kara laikā strādājusi par žēlsirdīgo māsu, bērnu audzinātāju, kalponi Krievijā, Lietuvā, Polijā. 1918. gadā atgriezusies Latvijā un pabeidza grāmatvedības kursus. Pēc kursu beigšanas strādājusi par ierēdni Rūpniecības un tirdzniecības ministrijā, vēlāk Hipotēku bankā. Mācījusies Rīgas Tautas augstskolā (1920-1922), kur ieguva profesionālās pamatzināšanas glezniecībā A. Zauera (1922-1925) un U. Skulmes (1925-1927) mākslas studijās. Izstādēs sāka piedalīties no 1927. gada ( Zaļās vārnas un Kultūras Fonda izstādes). Personālizstādes notika Rīgā (1933,1934,1937,1940,1943,1959,1960) un Dobelē (1960). Piemiņas izstādes tika organizētas Rīgā (1971,1974,1983,1984,1988), Dobelē (1978,1984), Liepājā, Kuldīgā (abas 1978. gadā), Valmierā (1985), Aizkrauklē un Alūksnē (1986).

 

Visai daiļradei piemīt romantiska teiksmainība, neikdienišķība. Mākslā tāpat kā literatūrā, Vīka izmantojusi autobiogrāfiskus motīvus, kuros ikdienas ritums saplūst ar iztēli. Viņas kompozīcijās noteicoša loma piešķirta romantiskai teiksmainībai, īstenības poetizācijai un idealizācijai ar intimitātes pieskaņu. Māksliniece motīvu risinājumos lielu īpatsvaru piešķir sievietes tēlam, kuram ieži izvēlas savus sejas vaibstus. Līdzās eļļas glezniecībai Vīka ir darinājusi akvareļus. Darbu kompozīciju uzbūve ir sižetiski stāstoša un detaļās bagāta. To mākslinieciskā izteiksme ir balstīta uz krāsu un formu dekorativitāti. Izpildījumu raksturo intensīva, dzidra, mirdzoša un svaiga krāsu valoda. Īslaicīgi apguvusi māksliniecisko izglītību Romana Sutas privātajā studijā. Viņas mākslai nav ne priekšteču, ne sekotāju, viņa ir savrupa ceļa gājēja

 

Izmantotā literatūra:

Bērziņa M. Latvijas akvareļglezniecības nacionālās skolas izveide un attīstība: 1896-1945 // Akvarelis Latvijā. 19.-21. gadsimts. Sast. Ansone Elita. Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2015

Māksla un Arhitektūra biografijās. 4 daļa. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996