BEĻCOVA Aleksandra

Strādājusi eļļas, pasteļa, akvareļa tehnikā visos glezniecības žanros. Pievērsusies grāmatu ilustrācijai, aktīvi darbojusies porcelāna glezniecībā. Aleksandra Beļcova ir laba zīmētāja un apdāvināta koloriste. Aleksandras Beļcovas agrīnajos darbos vērojama modernisma, īpaši kubisma ietekme. 1940-tajos gados darbi kļūst reālistiskāki. 

Dzimusi 1892.gada 17.martā Novozibkovā.

Mācījusies Penzas mākslas skolā (1912 – 1917), kur  toreiz studēja Jēkabs Kazaks, Konrāds Ubāns, Voldemārs Tone, Romāns Suta. Papildinājusies N.Altmaņa darbnīcā Petrogradā (1918 – 1919). Aleksandras Beļcovas ir bijusi Mākslinieku savienības biedre no 1945.gada. Izstādēs piedalījusies no 1920.gada. Piedalījusies Rīgas mākslinieku grupas, Rīgas Grafiķu biedrības, mākslinieku biedrības „Zaļā vārna” izstādēs. Piedalījusies daudzās Latvijas mākslinieku grupu izstādēs.

Personālizstādes: Rīgā (1928 kopā ar R.Sutu, 1962, 1972), Tukumā (1963), Ļeņingradā (1972/1973), Liepājā (1974), Jūrmalā (1977). Pēcnāves personālizstādes: Rīgā (1984), Liepājā un Madonā (1985), Valmierā (1986). Aleksandras Beļcovas mirusi 1981.gada 1.februārī.