JAUNARĀJS Oļģerts

(1907 - 2003)

Gleznotājs

Oļģerta Jaunarāja radošajā biogrāfijā ir vairāki posmi. Pēc akadēmijas beigšanas gleznojis tam laikam raksturīgas lauku ainavas. 1940-1950.gados nodarbojies ar preses grafiku. 1960-1970.gados pievērsies abstraktai glezniecībai. 1970.gadu nogalē un 1980. gados atgriezies pie reāla vides tēlojuma; gleznojis ainavas, klusās dabas, portretus, aktus.

Mācījies Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē (1927-1928), Latvijas Mākslas akadēmijā (1929-1936), absolvējis V.Purvīša vadīto Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu. Strādājis Psihotehnikas un arodizvēles institūta padomdotuvē par mākslas spēju pārbaudītāju (1931-1939). 1940.gadā Oļģerts Jaunarājs kopā ar A.Lapiņu un B.Danenhiršu aktīvi iesaistījies mākslas dzīves pārveides procesos, strādājis Mākslas darbinieku arodbiedrībā par sekretāru, bijis Tēlotājas mākslas kooperatīva vadītājs. Strādājis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā (1944-1950) par zīmēšanas katedras asistentu, žurnālā „Zvaigzne” par mākslinieku (1951-1959, ar pārtraukumiem), veicis lielu tēlotājas mākslas popularizēšanas darbu. Izstādēs piedalās kopš 1934.gada. Personālizstādes Rīgā (1982, 1990), Valkā (1982), Saldū (1982), Straupē (1982), Daugavpilī (1983), Koknesē (1983), Jēkabpilī (1984).

Oļģerts Jaunarājs bijis mākslinieku biedrības „Zaļā vārna” biedrs, piedalījies visās šās biedrības un Kultūras fonda izstādēs. Mākslinieku savienības biedrs kopš 1944.gada (ar pārtraukumu).


Izmantotā literatūra:
Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga, 1995, 1.daļa, 219.lpp, sast. I.Burāne