CELMIŅA Inta

CELMIŅA Inta

(1946)

“Mana darbošanās saistās ar glezniecību, kas ir sens un brīnišķīgs mākslas veids. Glezniecība cenšas izteikt cilvēka sarežģītākās jūtas un augstākos ideālus, tās izteiksmes līdzekļi pilnveidojas un pārveidojas, tomēr nemainās būtība. Necenšos atrast jaunu skaidrojumu, jo pilnībā paļaujos glezniecības neierobežotajām iespējām un arī 21. gadsimta cilvēka vajadzībai pēc sevis apzināšanās un garīgām vērtībām.”

Inta Celmiņa

Intas Celmiņas izvēlētais tēmu loks ir ļoti bagāts noskaņu interpretācijā. Izteiksmes līdzekļu izvēlē māksliniece ir mērķtiecīga un lakoniska. Ārēji fiksējamās parādības savos darbos attēlo kā zīmi vai simbolu un labprāt izvēlas lielus formātus, kolorītu pakļaujot darba iekšējai uzbūvei. Viņas daiļradē liela nozīme ir faktūrām un otas rakstam. Līdztekus stājglezniecībai māksliniece ir darbojusies arī monumentālās glezniecības jomā (sienas gleznojums kolhoza “Vienība” klubā, 1984; trīs gleznu triptihi bērnudārzam Slavutičā, 1988).

Intas Celmiņas daiļradē dominē sievišķības noslēpums, dvēseles noskaņas, mūzikas interpretācijas un simbolisku tēlu būtība. Tas viss savu izpildījumu rod dinamiskā un piesātinātā krāsu triepienā, paužot spēcīgas emocijas. Nozīmīga mākslinieces daiļradē ir gleznas faktūra, kas izceļ telpas dziļumu un gaismas radīto efektu. Pelēcīgā kolorītā gleznotie darbi bagātināti ar spēcīgu balto, sarkano, rozā, dzelteno vai zilo krāsu laukumu ekspresiju un izteiktu Intai Celmiņai raksturīgu faktūru, ko māksliniecei patīk kārtot gan lielos krāsu laukumos, gan izmantot smalkās detaļās.

Inta Celmiņa ir beigusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1964) un Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu ar diplomdarbu “Līgo diena” (1969, vadītājs E.Kalniņš). Māksliniece piedalās izstādēs kopš 1969. gada. Mākslinieces daiļrade ir augstu novērtēta Latvijā un ārzemēs. Celmiņas darbi atrodas izstāžu zāles Arsenāls krājumā, Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, A/S Swedbank kolekcijā, Krievijas Kultūras ministrijas īpašumā, Tretjakova galerijā Maskavā, kā arī citu valstu muzejos un privātajās kolekcijās. Mākslinieces profesionalitāti apliecina arī saņemtās prēmijas un apbalvojumi lokālajā, kā arī starptautiskajā kultūras telpā. Māksliniece ir Baltijas republiku glezniecības triennāles laureāte (1975, 1978), apbalvota ar Francijas Salona Sudraba medaļu izstādē “Tradīcijas un meklējumi” (1984), Latvijas Nopelniem bagātā mākslinieka nosaukumu (1990), Hansabankas prēmija par gada labāko gleznu mākslas galerijā Asūna (2006) un iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (2011).

Bibliogrāfija:

Vilsons A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1. sējums. Rīga: “Latvijas enciklopēdija”, 1995, 98.lpp.

Ževaite I. Hansabankas mūsdienu mākslas kolekcija. Rīga: Hansabanka, 2007.

NR. 2160

(1946)

Darba laiks

Adrese

Kontakti

Noteikumi

Pierakstīties jaunumiem