Gleznotājs, jurists
Kolorīta persona Latvijas mākslā. Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs, Valsts Mākslas akadēmijas rektors, aktīvs sabiedrisks darbinieks mākslas dzīvē, PSRS Augstākās Padomes deputāts. Leo Svemps bija liela autoritāte savas paaudzes mākslinieku un mākslas studentu vidū.
Izcils kluso dabu meistars, viens no šī žanra pamatlicējiem latviešu glezniecībā. Daudz gleznojis ainavas - Rīgas skatus, Siguldu, Āraišus. Kādā intervijā mākslinieks ir teicis: „Kas man tuvāks – klusā daba vai ainava? Uz šo jautājumu varu atbildēt tikai vienu – glezniecība”. Leo Svemps gleznojis arī portretus - tie tverti dzīvi un pārliecinoši, bet bez iedziļināšanās tēla psiholoģijā, dodot tikai tā noskaņu. Agrīnajos darbos dominē tumšās krāsu gammas. 1920.gadu beigās glezniecība kļūst spilgtāka. Vēlāku gadu darbiem raksturīgs temperamentīgs, atraisīts, dinamisks gleznojums, spožs kolorīts, spēcīgi krāsu un gaismēnu kontrasti. Pats mākslinieks par savu glezniecību ir izteicies tā: „Savā mākslinieciskajā darbā meklēju formu un intensīvu, stipru krāsu. Dabu cenšos attēlot spēcīgiem krāsu kontrastiem”.
Leo Svemps ir dzimis 1897.gada 19.jūlijā Gulbenes rajona Beļavas pagasta Vecbarānos. Izglītību ieguvis Rīgas pareizticīgo garīgajā seminārā (1909 - 1917), kur pastiprināti mācīja mūziku un gleznošanu. Studējis Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē (1917 - 1918 ). Maskavā mācījies gleznotāja A. Boļšakova studijā (1917) un Valsts Brīvajās mākslas darbnīcās pie Iļjas Maškova (1918 - 1919). 1919.gadā Leo Svemps atgriezies Latvijā. 1925.gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridiskajo fakultāti. 1920.-1930.gados strādājis par advokātu.
Leo Svemps pārņēma un vadīja R.Sutas glezniecības studiju (1941 – 1943). Bijis Latvijas Valsts mākslas akadēmijas pedagogs (1940-1941), glezniecības un kompozīcijas katedras vadītājs (1944-1952), profesors no 1947, glezniecības profesors Keramikas katedrā (no 1954), rektors (1961-1974). Leo Svemps bijis Rīgas mākslinieku grupas biedrs (1922-1940), tās priekšsēdētājs (1938-1940). Darbojies Latvijas tēlotājas mākslas vienībā, Latvijas tēlotājas mākslas arodbiedrībā (1940). Mākslinieku savienības biedrs no 1940.gada. Bijis Mākslinieku savienības orgkomitejas priekšsēdētājs (1946-1951), valdes priekšsēdētājs (1956-1960, 1965-1968). PSRS Mākslinieku savienības vales loceklis no 1956.gada.
Izstādēs piedalījies no 1920.gada. Personālizstādes Rīgā (1923, 1956, kopā ar A.Apini; 1968), Maskavā (1968). Piemiņas izstādes Rīgā (1977, 1987), Beļavā (1987). Leo Svemps ir apbalvots ar Kultūras fonda prēmiju (1932, 1936), stipendiju (1924), Atzinības krustu (1938), LPSR Valsts prēmiju (1957), Darba Sarkanā Karoga ordeni (1965), Ļeņina ordeni (1971). LPSR Tautas mākslinieks (1957), PSRS Tautas mākslinieks (1963). Leo Svemps darbi atrodās Latvijas muzejos, Valsts Tretjakova galerijā, Krievu muzejā un citos muzejos arzemēs.
Izmantotā literatūra:
M.Ivanovs. Leo Svemps. Rīga, 1982.gads