BĒRZIŅŠ Boriss

Gleznotājs

Boriss Bērziņš ir viena no izcilākajām personībām 20. gadsimta otrās puses latviešu glezniecībā. Viņš ir strādājis eļļas, temperas, akvareļa, pasteļa un grafikas tehnikās, iekļaujoties klusās dabas, ainavas, sadzīves un figurālajā žanrā. Boriss Bērziņš tiek saistīts ar “skarbā stila” mākslinieku loku Latvijā. Bērziņu glezniecībā nodarbina formālie risinājumi, kas kopā ar tonāli izsmalcinātu kolorītu, kontūras izteiksmību un vijīgu līniju veido kompozīciju ar raksturu. “Man patīk tīra manta – tīra forma” - tā komentē Bērziņš, formas nozīmi paceļot pāri telpiskumam, izceļot plakni. Krāsa Borisa Bērziņa darbos ir kā pamatvērtība – spilgta, ekspresīva un intensīva, savam laikam radikāla, taču vēlākajos gados monohroma un atturīga. Ne velti mākslas vēsturē kā termins iegājies unikālais un savrupais “Bērziņa brūnais”. Mākslinieka lieliskais zīmētāja talants atklājās figurālajā plastikā. Izmantojot līniju, tieši kailā sieviete Borisam Bērziņam kļūst par neizsmeļamu plastiski formālu izaicinājumu. Nenoliedzami viņš savos darbos veido stātus, atainojot sievietes pirtī vai peldot, zīmē to muguras, brunčus, ēdienu ar cūkas galvām un vistu kājām, kā arī mūzikas instrumentus un kafijas kannas. Šos sadzīviskos sižetus Bērziņam ir izdevies uzgleznot, ietverot bagātīgu filozofisku vispārinājumu. “Tāda tēma kā “Pirtī” - tas nozīmē uzgleznot tanti, kas pirtī mazgājas. Bet aiz tā ir mazs brīnums”. Mākslinieks atstājis bagātu radošo mantojumu, kura lielākā daļa atrodas Latvijas Valsts Mākslas muzejā.

Boriss Bērziņš ir dzimis kalpotāju ģimenē. Gleznieciskās iemaņas sākotnēji ieguvis Rīgas Pionieru pils mākslas studijā pie J.Skuča un turpinājis mācīties J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas dekoratora nodaļā. Kā atzinis pats mākslinieks, dekoratora jomā iegūtās zināšanas bija nozīmīgas pilnīgākai glezniecības izkopšanai. 1959. gadā Boriss Bērziņš absolvēja Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu “Plostnieki”, kuru vadīja profesors Eduards Kalniņš.

Boriss Bērziņš strādāja žurnālā “Dadzis”, kombinātā “Māksla”, Latvijas Mākslas akadēmijā par pasniedzēju, vēlāk docentu un profesoru. Bērziņš bija Mākslinieku savienības biedrs kopš 1961.gada, kā arī tās valdes loceklis un izstāžu sektora vadītājs. Strādājis arī Glezniecības sekcijas birojā, mākslas darbu iepirkšanas komisijās un Mākslas fonda vēlētos amatos. Boriss Bērziņš ir bijis PSRS Mākslas akadēmijas korespondentloceklis un Glezniecības radošās darbnīcas vadītājs Rīgā. Izstādēs mākslinieks piedalījās kopš 1956. gada: Ļvovā, Rīgā, Liepāja, Kuldīgā, Čeļabinskā, Maskavā un citur. Boriss Bērziņš dzīves laikā ir apbalvots ar daudzām medaļām un diplomiem.

Izmantotā literatūra :

1. Slava, Laima “Boriss Bērziņš”, Rīga: Neputns, 2003.gads

2. Slava, Laima “Saruna ar Borisu Bērziņu” Studija, 2000.gads