ROZENTĀLS Janis

(1866 - 1916)

Janis Rozentāls ir viens no Latvijas nacionālās glezniecības skolas izveidotājiem.

 

Devis nozīmīgu ieguldījumu portreta, sadzīves žanra, ainavu glezniecībā, sakrālajā un monumentālajā mākslā, grafikas, lietišķās grafikas, mākslas teorijas un kritikas attīstībā. Savā darbībā īstenojis 19. un 20. gadsimtu mijas ideju par mākslas veidu sintēzi un mākslinieka universālismu. Portretējis latviešu un vācu sabiedriskos darbiniekus, augstākās sabiedrības dāmas un radošo inteliģenci. Daudz gleznojis sievas portretus. Žanra ainās galvenokārt atainojis skatus no vienkāršās tautas dzīves ikdienas, bieži gleznojis Latvijas un Somijas dabu. Rozentāla daiļradē iezīmīgs ir arī gadsimtu mijai raksturīgais t.s. bioloģiskais romantisms. Rozentāls ir devis paliekošu ieguldījumu Latvijas sakrālajā mākslā. Darinot altārgleznas, balstījies un vienkāršā cilvēka mākslas izpratni, vienlaikus cenšoties nezaudēt darba māksliniecisko kvalitāti. Strādājis arī dažādās grafikas tehnikās. Mākslinieka grafīta un gleznieciskiem ogles zīmējumiem raksturīga impulsīva, dinamiska līnija. Grafikas darbos Rozentāls ir izmantojis kaligrāfiski izsmalcinātu līniju, arī akvareli dažkārt papildinājis ar priekšmetu formas tušas konturējumu. Darinājis arī oriģināllitogrāfijas. Strādājis gadsimtu mijā iecienītajā krāsainā zīmuļa tehnikā. Darbojies grāmatu grafikā, īstenojis ideju par grāmatu kā vienotu māksliniecisko ansambli. Veidojis vākus vairāku latviešu rakstnieku oriģināldarbiem, ko izdevis apgāds “Zalktis”. Daudz strādājis periodisko izdevumu mākslinieciskās apdares jomā. Janis Rozentāls ir devis nozīmīgu ieguldījumu arī estētiskās domas attīstībā Latvijā: publicējis rakstus par saviem laikabiedriem, popularizējis Somijas mākslu, impresionismu, rakstījis par Latvijas mākslas dzīves problēmām, teorētiskiem mākslas jautājumiem, kā arī publicējis recenzijas par izstādēm.

 

Mākslinieks 14 gadu vecumā ieradies Rīgā, strādājis dažādus gadījuma darbus. 1882–85 bijis māceklis pie krāsotājmeistara J.Celēviča, pēc tam iecelts zeļļa kārtā un uzsācis patstāvīgas darba gaitas. Apmeklējis arī zīmēšanas nodarbības Rīgas Vācu amatniecības biedrības skolā. 1888. gadā viņa zīmējums mākslas skolu atskaites skatē Pēterburgā godalgots ar sudraba medaļu un topošais mākslinieks nolēmis pievērsties tikai tēlotajai mākslai. Tajā pašā gadā Rozentāls uzņemts Pēterburgas Mākslas akadēmijā par brīvklausītāju. 1894. gadā aizstāvējis diplomdarbu “No baznīcas” (“Pēc dievkalpojuma”, vadītājs V.Makovskis) un ieguvis pirmās pakāpes mākslinieka grādu. Diplomu par augstskolas beigšanu saņēmis 1896. gadā, pēc visu teorētisko eksāmenu nokārtošanas. Akadēmijas izstādēs piedalījies no 1894. gada.  Pēc akadēmijas beigšanas Rozentāls vairākus gadus ziemas pavadījis Pēterburgā, bet vasaras – Latvijā vai īsos ārzemju ceļojumos. Aktīvi darbojies latviešu mākslinieku pulciņā “Rūķis”, 1896. gadā iesaistījies Latvijas etnogrāfiskās izstādes iekārtošanā Rīgā, kurā eksponējis arī savus darbus. 1899. gadā uzbūvējis māju un darbnīcu Saldū, taču 1901. gadā pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Rīgā. 1903. gadā apprecējies. Strādājis par pedagogu V.Blūma mākslas skolā (1905-06), Rīgas pilsētas mākslas skolā (1906-13), vadījis savu mākslas studiju (1906-10). Bijis mēnešraksta “Vērotājs” (1903–05) un žurnāla “Druva” mākslas daļas vadītājs (1912–14), publicējis rakstus izdevumā “Zalktis” un periodikā.

 

Izmantotā literatūra:

Pujāte I. Rozentāls, Janis // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1996, 232. – 233. lpp.