KUGA Jānis

(1878 - 1969)

Gleznotājs, scenogrāfs

Latviešu skatuves glezniecības pamatlicējs. Gleznojis ainavas, portretus, klusās dabas, altārgleznas un skatuves metus. Darinājis gleznieciski krāšņus, nacionāli savdabīgus skatuves ietērpus. Pirmais, kas latviešu scenogrāfijā pievērsies augstvērtīgu  kostīmu metu radīšanai. Darinājis altārgleznu Ikšķiles baznīcai, griestu gleznojumus Rīgas pilij. Radījis daudzas nozīmīgas scenogrāfijas lugām un opermūzikas darbiem: Aspazijas „Vaidelotei”, Raiņa lugām „Uguns un nakts”, „Indulis un Ārija, „Pūt vējiņi”, R.Štrausa „Salomei”, R.Vāgnera „Nirnbergas meistardziedoņiem”, R.Blaumaņa „Skroderdienām Silmačos”  u.c. Jāņa Kugas darbs ir arī Latvijas Nacionālā teātra skatuves noformējums Latvijas neatkarības pasludināšanas aktam 1918.gada 18.novembrī.

Jānis Kuga ir dzimis 1878.gada 12.decembrī Rīgas apriņķa Ikšķiles pagasta Puriņos.

Profesionālo izglītību ieguvis Rīgas Vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā pie Bernharda Borherta (1897-1898). 1905.gadā beidzis Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā. Kā šīs skolas stipendiāts Jānis Kuga papildinājies Anglijā, Itālijā, Francijā, Spānijā (1906-1908).

1908.gadā Jānis Kuga sāka strādāt par zīmēšanas skolotāju dažādās Latvijas skolās.

Jānis Kuga ir bijis Latvijas Mākslas akadēmijas Dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs (1921-1944), rektors (1934-1940, 1941-1944), kopš 1928.gada - profesors. 

Sākot ar 1909.gadu, Jānis Kuga strādāja par skatuves gleznotāju dažādos Latvijas teātros. Pirmā pasaules kara laikā bijis Pēterpils Latviešu teātra dekorators. No 1920. līdz 1941.gadam Jānis Kuga darinājis scenogrāfijas daudziem uzvedumiem Nacionālajā Operā un Nacionālajā teātrī. Gleznojis dekorācijas arī provinces teātriem (Talsos, Jelgavā, Raunā).

1944.gadā Jānis Kuga emigrēja uz Vāciju, nonākot Eslingenā, bet 1950.gadā - uz ASV. Divus gadus gleznojis Altārgleznas, vēlāk kādu laiku veidojis dekorācijas Amerikas Latviešu teātra Bostonas ansambļa izrādēm.

Izstādēs piedalījies no 1910.gada. Personālizstādes: 1953, 1956, 1960, 1963, 1968. Piedalījies Kultūras fonda, biedrības „Sadarbs” izstādēs, kā arī trimdas latviešu mākslinieku izstādēs.

Darbojies Latviešu mākslas veicināšanas biedrībā (1911-1940), mākslinieku biedrībā „Sadarbs” (1928-1938), bijis Kultūras fonda padomes loceklis (1934-1940), Rakstu un mākslas kameras tēlotājas mākslas sekcijas priekšsēdētājs (1938-1940).

Jānis Kuga saņēmis Kultūras fonda prēmijas (1924, 1925). 1939.gadā latviešu mākslas izstādē Parīzē Jāņa Kugas dekorāciju meti saņēma augstāko apbalvojumu – diplomu „Grand Prix”. 1954.gadā par skatuves metu sēriju saņēmis Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda goda balvu, bet 1960.gadā - Trimdas Tautas balvu.

Miris 1969.gada 24. novembrī Kanādā

 

Izmantotā literatūra:

Jānis Kuga Ogres Vēstures un mākslas muzejā. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga, 1996, 2.daļa, 55.lpp