KALMĪTE Jānis

(1907 - 1996)

Gleznotājs

 

Jau studiju gados Jānis Kalmīte pievērsās lauku ainavu un zemnieku ikdienas dzīves tēlojumam. Emigrācijas gados ilgas pēc Latvijas un dzimtenes mīlestība turpināja atspoguļoties mākslinieka daiļradē. Īpašu ietekmi uz Jāņa Kalmītes mākslu atstāja Otrais pasaules karš, dziļi simboliskos tēlos atainojot latviešu tautas traģisko likteni. Galvenokārt mākslinieka gleznās vērojamas siena gubas, labības kūļi, arkli un citi lauku darba rīki ar patiesi latvisku izjūtas pieskaņu. Par īpaši bieži izmantotu motīvu kļuva lauku sētas rija. Tādējādi savos darbos Kalmīte vēlējās ietvert tautas vēstures un gara idejas, kas sakņojas darba tikumā. “Es gleznoju riju, kuras priekšā apritēja manas ganu dienu vasaras – es gleznoju rijas likteni, manas zemes likteni, jo viņi ir manas sāpes šodien, mans izmisums, mans prieks un mani sapņi… Es domāju, ka rija ir mūsu tautas vēstures, gara un izturības simbols: savā paspārnē cauri gadu simtiem tā saglabājusi mūs tautu,” [2] tā avu mākslu raksturo pats mākslinieks. Kalmīte gleznoja pastoziem otas triepieniem, izmantojot arī paletes nazi, temperamentīgi un impulsīvi ar sulīgu kolorītu un vienkāršām formām. Amerikas periodā mākslinieka daiļradē arvien specīgāk izpaudās asi kontrasti un izteiktas kontūras. Jānis Kalmīte gleznoja arī klusās dabas, ziedu kompozīcijas, salīdzinoši retāk arī portretus.

Jānis Kalmīte ir dzimis vienkāršā lauksaimnieku ģimenē, tomēr interese par glezniecību parādījas jau skolas laikā, kad pirmās iemaņas tika iegūtas pie skolotāja Aleksandra Petrova. Latvijas Mākslas akadēmijas Ģederta Eliasa Figurālo glezniecības meistardarbnīcu viņš beidza 1935. gadā ar diplomdarbu “Āboliņu vešana”. Pēc beigšanas Kalmīte strādāja par pedagogu dažādās mācību iestādēs, organizēja un piedalījās izstādēs, kā arī ņēma aktīvu dalību Mūksalas mākslinieku biedrībā, lai attīstītu latvisku izteiksmi mākslā. Otrā Pasaules kara laikā Kalmīte kopā ar savu ģimeni emigrēja uz Vāciju, kur viņš turpināja gleznot un izstādīties. 1950. gadā mākslinieks emigrēja tālāk uz Ameriku. Tur ar ģimeni viņš apmetās Minosotā, kļūstot par atpazīstamu latviešu trimdas gleznotāju.

 

Izmantotā literatūra:

Ņefedova I. Kalmīte, Jānis // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 231.–232. lpp.

Šmite E. Gleznotājam Jānim Kalmītem – 100, pieejams: http://www.reitingi.lv/lv/news/kultura/15378.htm