IRBE Voldemārs

Gleznotājs

Voldemārs Irbe, tautā dēvēts par baskāji Irbīti, bija leģendāra personība 20. gadsimta 20.-30. gadu Rīgā, mākslinieks, kura īpašais, neatdarināmais izteiksmes veids mākslā ienesa naivu un savā skatījumā pārliecinošu pasaules izpratni. Intuitīvi apjauzdams un izmantodams pasteļglezniecības priekšrocības, viņš atklāja šī glezniecības veida patiesās iespējas un vērtības, apliecināja tā vienreizību un tiesības pastāvēt citu glezniecības tehniku vidū. Irbes radošais mantojums veicināja latviešu pasteļglezniecības uzplaukumu 20. gadsimta 70. gados.

Voldemāra Irbes oriģinālais rokraksts un tehniskie paņēmieni veidojās jau 20. gadu sākumā, un viņa prasme strādāt ar pasteli laika gaitā pilnveidojās, izpildījums kļuva daudzveidīgāks un komplicētāks. Gleznās jūtu un prāta noskaņas sasaucās ar stilistiskiem tēlojuma ritmiem, ko veidoja drosmīgi saskaņoti krāsu laukumi, līnijas, svītrojumi un spilgti akcenti. Iecienījis tumšu, samtainu fonu, mākslinieks darbiem par pamatu parasti ņēma melnu papīru, kartonu un smilšpapīru, ar paša izgudrotiem līdzekļiem tos gruntēja un preparēja.

Dažādojoties mākslinieciskajam rokrakstam, paplašinājās arī Irbes darbu tēmu loks. To vidū bija sadzīves ainas, kurās viņš pats bija klāt, dabasskati, kas valdzināja, puķes, kas pašam patika. Irbe attēloja to ko redzēja un kas šķita uzmanības vērts – dievkalpojumus, krogus, amatnieku darbnīcas, trūcīgu ļaužu mitekļus, tirgus un ielu burzmu. [1, 104] Gan tēmas, gan risinājuma ziņā savdabības ir Irbes radītās dievkalpojumu ainas, kam latviešu mākslā grūti atrast līdzīgas. Šādās gleznās darbība norisinās baznīcas rituālu svinīgajā gaisotnē un par noteicošo kļuvis zeltījumu noslēpumainais mirdzums pustumsā. Smalkais, intuitīvi saskaņotais kolorīts un krāšņā faktūra kļuva par Irbes baznīcas gleznojumu raksturīgu iezīmi, kas izpaužas ne tikai dievkalpojumu ainās, bet arī visā viņa daiļradē.

Mācījies Rīgas Daiļkrāsotāju palīdzības biedrības skolā (1908–11), J.Madernieka studijā (1911–13). Izstādēs piedalījies no 1914. gada, sarīkojis vairākas personālizstādes.

Izmantotā literatūra:

Knāviņa V. Voldemārs Irbe. Rīga: Neputns, 2015.

Tidomane G. Irbe, Voldemārs // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 207. lpp.