MELNĀRS Ādolfs

(1908 - 1963)

Gleznotājs

 

Ādolfs Melnārs ir gleznojis galvenokārt žanra ainas – zemnieku un zvejnieku darba norises daudzfigūru kompozīcijās, arī ainavas un klusās dabas. Pievērsies arī vēsturiskajai tematikai. Glezniecībā tuvs mūksaliešiem, bet raksturīgs ekspresīvāks formu traktējums, pastozāks otas triepiens, piesātināts kolorīts.

Mācījies K.Miesnieka studijā (1928), Latvijas Mākslas akadēmijā (1930–1939) R.Zariņa grafikas meistardarbnīcā (1932), V.Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā (1934–1936), beidzis Figurālās glezniecības meistardarbnīcu Ģ.Eliasa vadībā ar diplomdarbu “Rudzu pļauja”.

Izstādēs piedalījies kopš 1933. gada. Mākslinieku savienības biedrs no 1945. gada. 1945–1957. gadā strādājis par zīmēšanas un gleznošanas pedagogu Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā.

 

Izmantotā literatūra:

Konstante I. Melnārs, Ādolfs // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1996, 116. lpp.