FILKA Alberts

Gleznotājs

Alberts Filka ir gleznojis galvenokārt žanra ainavas, attēlojis zemnieku un zvejnieku ikdienu un darbu, Rēzeknes un Rīgas ielas un tirgus skatus, ostas, zvejniekciemus un zirgus. Mākslinieks savā daiļradē ir lietojis tradicionālos reālisma paņēmienus. Līdztekus patstāvīgiem dzīves vērojumiem viņa daiļradē atrodamas arī romantiskā klasicisma gaumē komponētas ainavas. Laikā starp 1917. un 1921. gadu, zināmā Nikolaja Rēriha ietekmē, pievērsies arī fantastiskām ainām. Tomēr turpmāk Alberta Filkas darbības virziens saistās ar reālistisku, impresionistisku glezniecību. Ap 1930. gadu mākslinieka daiļradē sastopami monumentalizēti ainavu gleznojumi ar koku grupām, kas kārtotas līdzīgi kulisēm. Jūras tēmai Alberta Filkas radošajā darbībā ir būtiska loma – mākslinieks ir dzimis un audzis Jūrmalā. Dzīves pēdējos gados pievērsies arī pilsētas tēlojumam, galvenokārt atainojot Rīgu un Majorus.

Māksliniecisko izglītību Alberts Filka ir ieguvis Jūlija Madernieka studijā (1909-1911), Kazaņas mākslas skolā (1911-1912) un Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā (1913-1915), kur mācījās pie Arkādija Rilova un Nikolaja Rēriha.  Pēc dienēšanas armijā mēģinājis turpināt mākslas studijas Pēterburgā, taču tad devies uz Ziemeļkaukāzu, kur nodarbojies ar mākslu. Latvijā atgriezies 1920. gadā. Strādājis par dekoratoru (Latvijas Nacionālajā operā 1921. gadā un Latgales teātrī no 1926. līdz 1927. gadam) un skolotāju (Rēzeknē, Daugavpilī, Rīgā). Alberts Filka izstādēs ir piedalījies no 1913. gada, bijis Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs (1920-1931) un no 1924. gada piedalījies biedrības izstādēs.

Bibliogrāfija:

1. Tidomane G. Filka, Alberts // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 154. lpp.

2. Siliņš J. Latvijas māksla 1915 – 1940. Stokholma: 1988 – 1. sēj., 417.–421.lpp