Gleznotāja
Džemma Skulme strādā eļļas, akrila, akvareļa tehnikā, izkopusi a la prima glezniecības veidu. Kopš 70. gadiem attīstījusi kariatīdes tēmu, kurā atklājas sievietes ētiskais un garīgais spēks. Pievērsusies arī strēlnieku tēmai, akcentējot dzimtenes mīlestību. 60. gadu otrās puses glezniecībā mākslinieces liriskais pasaules skatījums kļuvis dramatiskāks, darbos kāpinājusies ekspresivitāte, parādījies plašs otas, arī paletes naža triepiens, daudzveidīgi pagleznojumi, faktūras un spēcīgi krāsu akcenti.
Džemma Skulme ar izcilību ir absolvējusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1949, diplomdarbs “Dziesmu svētki”, vadītājs Oto Skulme). Mākslinieces studiju laika darbos dominē krāsas izteiksmība, kontrastu saspēle un uzirdināta gleznas virsma. Vēlāk par būtisku Džemmas Skulmes daiļrades sastāvdaļu kļūst monumentalizācija.
Kā 60. gadu jaunatklājumu Džemmas Skulmes daiļradē mākslas zinātniece Laima Slava akcentē līniju: “Vispirms tā ir līgana, konstruktīva kontūrlīnija, kas nosaka tēla aprises, tad gaišāka, lazējoša – apģērba kroku, raksta iezīmēšanai.”
Sešdesmitajos gados māksliniece pievēršas arī autortehnikai – akrila un eļļas krāsas kombinācijai, kas rada interesantu faktūru. Mākslinieces 70. un 80. gadu daiļradē tēmas impulsus dažkārt guvušas jau 60. gados. Džemmas Skulmes glezniecība šajā laika ir kļuvusi konceptuālāka, spontāno un intuitīvo atstājot tālākā plānā.
Vēlāk, astoņdesmitajos gados Džemma Skulme savu mākslu raksturo sekojoši: “Man ir jādzīvo tajā pasaulē, kurā man ir lemts dzīvot. Un tā ir, kā jau es teicu, plakne, bet organizēta no telpiskiem fragmentiem. Tā ir pašradīta telpa. Un tomēr tā absolūti izriet no dabas impulsiem. Es izmantoju dabas fragmentus, blīvi satuvinu tos tā, ka tie man pārvēršas par būvķermeņiem, kas tikai nedaudz iet uz dziļumu. Daudzfigūru kompozīcijās man nekad nav ne otrā no trešā plāna. Tā mani orientē tīri intuitīvā, no dabas ieliktā organizēšanās.”
Pēdējās desmitgadēs mākslinieces daiļradē parādās bērnu zīmējumu naivajā stilistikā radīti koši un gleznieciski virtuozi mākslas darbi. Džemma Skulme ir strādājusi par dekoratora palīgu Dailes un Leļļu teātrī (1945–1947). Izstādes piedalās kopš 1949. gada, Mākslinieku savienības biedre kopš 1956. gada (no 1977. gada Mākslinieku savienībā darbojusies vadošos amatos). 1974. gadā saņēmusi LPSR Nopelniem bagātās mākslinieces, bet 1976. gadā – Tautas mākslinieces titulus.
Izmantotā literatūra:
Ņefedova I. Skulme, Džemma // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, III / Atb. red. A. Vanaga. R.: A/S Preses nams, 2000, 61–63. lpp.
Slava L. Es domāju krāsās // Džemma Skulme / Sast. L. Slava. – Rīga: Neputns, 2015
+371 29528684
galerija@inbox.lv
