ANMANIS Jānis

Jānis Anmanis ir daudzpusīgs mākslinieks, kas strādā dažādās nozarēs un tehnikās. Stājglezniecībā mākslinieka daiļrade ir attīstījusies no miniatūriem ainavu gleznojumiem līdz lielformāta daudzfigūru kompozīcijām. Mākslinieks glezno ar eļļu, akvareli, temperu un strādā jautā tehnikā. Tematiski bieži pievērsies atskatam vēsturē, iedvesmojies no personībām, sakarībām, notikumiem pasaules un kultūras vēsturē. Lielu nozīmi piešķīris literāri stāstošam momentam, detaļām, simboliskām norādēm, to visu ietērpjot romantizētā harmonijā. Paralēli gleznošanai Anmanis zīmē ilustrācijas grāmatām un preses izdevumiem. Agrākos laikos pievērsies arī scenogrāfijai, bijis filmu mākslinieks Rīgas kinostudijā. Jānis Anmanis raksta arī dzejoļus un pasakas, izdevis vairākas gāmatas. Jāatzīmē arī cits mākslinieka talants ­– viņš ik pa laikam  komponē mūziku.

Jānis Anmanis ir dzimis 1943. gada 6. decembrī Rīgā. 1963. gadā absolvējis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un 1969. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu ar diplomdarbu, sienas gleznojumu Mākslas akadēmijas ēdnīcā (vadītājs A. Dembo). Izstādēs piedalās kopš 1965. gada. Organizējis personālizstādes Rīgā, (1972, 1980, 1984, 1989, 1993, 2002), Sofijā (Bulgārija, 1979), Madonā, (1980), Maskavā (1989), Engurē (1983), Romā (1984), Aizkrauklē (1986), Cēsīs (1988, 1994), Norčepingā (Norvēģija, 1990), Talsos (1993), Pleskavā (1998), Jelgavā (2003) un citur.

Jānis Anmanis ir Mākslinieku savienības biedrs kopš 1970. gada. Bijis Mākslinieku savienības valdē, prezidija loceklis, bērnu tēlotājas mākslas vasaras nometnes „Varavīksne” vadītājs Kultūras ministrijas ekspertu komisijā, dažādu plenēru un redkolēģiju loceklis, Mākslas dienu vadītājs, Mākslas dienu basketbola turnīra izveidotājs un organizators. 1998. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Izmantotā literatūra:

Burāne I. Anmanis, Jānis // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 24. lpp.