Ārsts, gleznotājs
Emīls Braunbergs piedzima Tukumā. Jau skolas gados viņam patika zīmēt. Pirmos vērtīgos padomus glezniecībāEmīls Braunbergs saņēma no Tukuma māksliniekiem Leonīda Āriņa un Anša Artuma. Vidusskolā viņa klases audzinātājs bija mākslinieks Ernests Meļķis, kurš, redzot Emīla Braunbergadarbus, ieteica viņam turpināt mācīties Mākslas akadēmijā, taču Emīls Braunbergs izvēlējās ārsta profesiju. 1957. gadā pabeidza Rīgas Medicīnas institūtu (tagadējā Rīgas Stradiņa universitāte) un sāka strādāt par ķirurgu Preiļu rajonā, Jūrmalā un Rīgā, kur vadīja arī ķirurģisko nodaļu Rīgas 1. klīniskā ātrās palīdzības slimnīcā.
Brīvajā laikā Emīls Braunbergs turpināju gleznot, jo tā bija viņa nepieciešamība pēc garīgas atslodzes. No 1968. gada sāka regulāri piedalīties profesionālo mākslinieku rīkotajās izstādēs. Kopš 1996. gada iestājies Latvijas Mākslinieku savienībā. Tika sarīkotas vairākas viņa personālizstādes Rīgā, Tukumā, Jūrmalā, Paņevežos (Lietuvā), 1992. gadā Berlīnē un 2002. gadā Hernē, Hattingenā (Vācijā). Kopīgās grupu izstādēs viņa darbi bijuši izstādīti Somijā, Šveicē, Japānā, kā arī daudzās Latvijas pilsētās un skolās. Mākslinieka darbi atrodas muzejos Latvijā, kā arī privātkolekcijās Vācijā, Zviedrijā, Austrijā, Kanādā, Izraēlā un ASV.
Mākslinieks Emīls Braunbergs savos darbos sākotnēji bijis reālists, tikai gadu gaitā nonācis pie atziņas, ka gleznas nav dabas patiesība, bet gan iekšēja piedzīvojuma atainojums. Tā nonācis līdz abstrakcijai, kur viņš varēja brīvi rīkoties ar krāsām, pakļaujot tās konkrētā brīža emocijām, kas ir mākslinieka gleznu galvenais saturs. No Emīla Braunberga mākslas darbiem plūst košā dzīves enerģija, spēcīgs raksturs, sulīgs krāsu izmantojums. Emīls Braunbergs gleznoja pilsētu un lauku ainavas un klusās dabas.
Izmantotā literatūra:
www.makslinieki.lv