VEITNERS Kārlis

„K.Veitnera glezniecības izejpunkts balstās franču impresionisma un pēcimpresionisma mākslā, bet viņa ainavas pāriet mirkļa attēlojuma robežu un pieklusina žilbīgos gaismas un ēnas kontrastus. Mākslinieks glezno dabu it kā nenosakāmā dienas un gadalaiku noskaņā, tver to dūmakā tītu, netiešas gaismas piepildītu. Tās ainavas, kurās mākslinieks stingrāk konkretizē dabas elementus, liecina par sirsnīgu pieķeršanos vienkāršai nomales poēzijai. Māksliniekam iemīļots ir ātrs, nemierīgs krāsu triepiens, kas piešķir gleznām trauksmes un aktivitātes pilnu noskaņu”.

Ilga Grase

Kārlis Veitners gleznojis ostu skatus, lauku un pilsētu ainavas dažādos gadalaikos un noskaņās impresionisma un postimpresionisma stilā. Mākslinieka iemīļotie motīvi - Pārdaugavas skati ap Mārupīti un Arkādiju. Gleznojis arī scenogrāfijas.

Kārlis Veitners dzimis 1907.gada 22.maijā Rēvelē. 1920.gadā ģimene atgriezās Latvijā. No 1922. līdz 1926.gadam Kārlis Veitners mācījies Rīgas pilsētas 1.ģimnāzijā, kur zīmēšanas skolotājs bija Kārlis Miesnieks. Iestājies Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu nodaļā, vēlāk pārgāja uz Filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļu, beidzis Teoloģijas fakultāti (1940). Mācījies Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1940-1948, diplomdarbs "Darba rīts Rīgā" netika akceptēts).

Kārlis Veitners strādājis Mākslas koncertu aģentūrā (1926-1927), Vispārējā apdrošināšanas sabiedrībā (1927-1939), 2.pasaules kara laikā strādājis Latvijas Universitātes Centrālajā bibliotēkā, bijis dekorāciju izpildītājs LPSR Operas un baleta teātrī (1940-1967), zīmēšanas skolotājs Rīgas 31.vidusskolā un kurlmēmo skolā. No 1967.gada Kārlis Veitners strādāja kombinātā „Māksla” par mākslinieku – noformētāju.

Izstādēs piedalījies no 1964.gada. Personālizstādes Rīgā (1976, 1984, 1999, 2000, 2005, 2007), Valkā (1978), Jūrmalā (1984). Piedalījās scenogrāfu izstādēs, kā arī daudzās kopīgās Latvijas mākslinieku izstādēs. LPSR Mākslinieku Savienības biedrs no 1969.gada. 1956.gadā mākslinieks saņēmis LPSR Augstākās padomes goda rakstu, LPSR Kultūras ministrijas nozīmi „Par radošiem sasniegumiem”, bet 1957.gadā saņēmis LPSR Kultūras ministrijas goda rakstu. 

Izmantotā literatūra:

Māksla un Arhitektūra biografijās. 2 daļa. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996