Gleznotājs, skolotājs
Edgars Vinters pārsvarā ir gleznojis dabu – sākumā akvareļa, vēlāk eļļas tehnikā. 1950. un 1960. gadu glezniecībā Vintera darbos ir likts uzsvars uz gadalaiku atainojumu dabā, pilsētas ainām un cikliem pie Daugavas. 1970. gadu daiļradē mākslinieks ir pievērsies latviešu gleznotāju, rakstnieku, aktieru un dziedātāju mājām un piemiņas vietām un pilsētas ainavai. Vēlāk, deviņdesmito gadu beigās uz īsu brīdi pievērsies dažādām akvareļglezniecības tehnikām, tomēr no tām atteicies. Mūža nogalē mākslinieks ir daudz gleznojis savās mājās un dārzā Purvciemā, par motīvu izvēloties arī ziedus vāzē. Edgars Vinters savos darbos ir izteiksmīgi parādījis gaismas spēles dienas gaitā un gadalaiku mijā, mākoņu daudzveidību dažādos laikapstākļos, krāsu svaigumu plaukstošā pavasarī, piesātinātos krāsu toņus vasarā, spilgtās rudens krāsas un skarbumu ziemas ainavā.
Edgars Vinters sākotnēji ir mācījies gleznot pie Voldemāra Irbes (1893–1944) un Hugo Kārļa Grotusa (1884–1951). 1940. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, Leo Svempa (1897–1975) vadītajā Klusās dabas nodaļā. Studiju laikā apmeklējis zīmēšanas kursus pie Jāņa Cielava (1890–1968), Augusta Annusa (1893–1984) un Kārļa Miesnieka (1887–1977), kā arī meistarklases pie profesora Jāņa Kugas (1878–1969). Jau studiju laikā gleznojis tikai plenērā un tikai uz kartona. Kara dēļ studijas LMA Vinters pārtrauca 1944. gadā. Vēlāk Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā Vinters ir apguvis pedagoģisko izglītību un līdz 1979. gadam strādājis par tēlotājmākslas un rasēšanas skolotāju, paralēli nodarbojoties ar glezniecību.
Kopš studiju laika LMA Vinteram tuvs mākslinieks ir bijis Konrāds Ubāns (1893–1981), kā arī gleznotājs Kārlis Miesnieks (1887–1977). Vinters ir mācījies arī no Indriķa Zeberiņa (1882–1969) un Aleksandra Petrova (1874–1956) mākslas. Interesējies par vācu impresionistiem, sevišķi ainavistiem.
Izmantotā literatūra:
Gerbers H. J., Spārītis O. Gleznotājs Edgars Vinters. Rīga, zvaigzne ABC, 2009.